Analgētiķi (pretsāpju līdzekļi) Veselības projekti Latvijai

Analgētiķi (pretsāpju līdzekļi)

Sāpes ir viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kāpēc cilvēks meklē medicīnisko palīdzību. Analgētiķi pieder pie visvairāk lietoto zāļu grupas. No bezrecepšu medikamentiem Latvijā vispopulārākais ir ibuprofēns (ibumetīns, ibumaks, irfēns, nurofēns). Piemēram, Latvijā 2008. gadā tika nopirktas 1 626 689 kastītes ibumetīna un 504 359 kastītes paracetamola.

Analgētiķu pārmērīgai vai nepareizai lietošanai var būt smagas, dažreiz pat nāvi izraisošas sekas. Uzskatīt, ka bez receptes nopērkamās zāles ir drošas, ir nopietna kļūda.

Kombinētajiem analgētiķiem (medikamenti, kuros ir vairāk par vienu aktīvo vielu, piemēram, citramons vai sedalgīns) nav reālu priekšrocību, un tie var būt kaitīgi.

Šie preparāti nieru darbības traucējumus izraisa biežāk nekā tie sāpju remdētāji, kuros ir viena sastāvdaļa.

Taču arī zāles, kurās ir viena sastāvdaļa, var radīt problēmas. Acetilsalicilskābi (aspirīnu) neiesaka bērniem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, jo viņiem iespējama dzīvībai bīstamas blakusparādības – Reja sindroma attīstība. Šis sindroms attīstās bērniem, kuriem vīrusa infekcijas gadījumā temperatūras samazināšanai vai sāpju remdēšanai tiek dota acetilsalicilskābe.

Regulāra un ilgstoša paracetamola (acetaminofēns, panadols, tailenols) lietošana var izraisīt aknu un nieru bojājumus, bet pārdozēšana – radīt aknu bojājumus, kas izraisa nāvi. Bieži vien pacienti pārdozē paracetamolu, lietojot tā saucamos „saaukstēšanās preparātus” – Coldrex, Fervex un citus „karstos dzērienus”, kuru sastāvā ir viena aktīvā viela – paracetamols.

Metamizols (analgīns, dipirons) – viens no vispopulārākajiem sāpju remdētājiem daudzās pasaules daļās, arī Latvijā, – var izraisīt gan agranulocitozi (potenciāli letāls stāvoklis, kurā cilvēka organismā ir samazināts leikocītu skaits), gan anafilaktisko šoku. Amerikas Medicīnas asociācija (AMA, American Medical Association) jau 1973. gadā paziņoja, ka dipirona lietošana nav attaisnojama. 1977. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration) izņēma šo preparātu no tirgus un aizliedza eksportēt. Rietumeiropā šīs zāles ir atļautas Vācijā, taču – tikai lietošanai slimnīcās. Diemžēl Austrumeiropā, tai skaitā Latvijā, šie medikamenti joprojām tiek plaši lietoti, īpaši galvas sāpju remdēšanai. 2008. gadā Latvijā tika pārdots 251 221 analgīna iepakojums.

Kopš 2007. gada vairākās Eiropas valstīs neiesaka lietot nimesulīdu (Nimesil, Mesulid, Aponil, Coxtral), jo šim medikamentam ir toksiska iedarbība uz aknām. Eiropas Zāļu aģentūra (EMEA, European Agency for the Evaluation of Medicinal Products) ir noteikusi, ka nimesulīdu nedrīkst nozīmēt/lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam. To var izmantot akūtām sāpēm, osteoartrīta (izmaiņas locītavās, sauktas arī par osteohondrozi) un mēnešreižu izraisītām sāpēm. Nimesulīdu neiesaka drudža samazināšanai akūtas slimības gadījumā.

Analgētiķus visbiežāk mēdz reklamēt kā „visefektīvākos”, „visātrākos” un „visdrošākos” līdzekļus saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Dažkārt šāda reklāma ir pilnīgi nepamatota, jo šie medikamenti neārstē, bet tikai novērš slimības simptomus, t. i., uzlabo slimnieka pašsajūtu. Protams, ir svarīgi atvieglot slimības izraisītās muskuļu sāpes, galvas sāpes vai drudzi, bet vienlaikus būtu ieteicams painteresēties un pajautāt ārstam par citiem – vienkāršākiem līdzekļiem.

Lasi vēl:

Regulāra pretsāpju līdzekļu lietošana galvassāpju gadījumos var novest pie vēl biežākām galvassāpēm, kam cēlonis ir tieši pārmērīga pretsāpju medikamentiu lietošana. Neirologi min analgētiķu lietošanu ~10 - 15 dienas mēnesī kā kritisko punktu, ko sasniedzot cilvēks var iekļūt "apburtajā lokā", kad pretsāpju līdzekļi kļūst par iemeslu vēl biežākām sāpēm. Avots BBC.

Citējot obligāti jāatsaucas uz biedrību Veselības projekti Latvijai.