Antibiotikas Veselības projekti Latvijai

Antibiotikas

Antibiotikas pieder pie tām zālēm, kurām kopā ar citiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir potenciāli vislielākā ietekme, jo tās spēj īsā laikā izārstēt dzīvību apdraudošas infekciju slimības. Taču jau labi sen ir aktualizējies arī jautājums par pareizu antibiotiku lietošanu un sekām, kas rodas, ja šīs zāles tiek lietotas nepareizi vai bezatbildīgi. Pārāk plašas un nepareizas antibiotiku lietošanas rezultātā neredzēti strauji pieaug baktēriju rezistence pret tām. Tas nozīmē, ka antibiotikas, kas gadu desmitiem ir lietotas konkrētas slimības ārstēšanai, vairs uz baktērijām neiedarbojas un ārstēšanas kurss kļūst neefektīvs. Slimība saasinās, pacienta stāvoklis pasliktinās, un baktēriju izraisītais bojājums ir nopietnāks. Pētījumi rāda, ka rezistentas baktērijas daudz biežāk kļūst par iemeslu pacienta nāvei.

Cilvēks var nonākt slimnīcā arī antibiotiku lietošanas izraisītu blakusparādību dēļ. Alerģiskas reakcijas var izraisīt cilvēka nāvi, bet zāļu toksiska darbība – nopietnus iekšējo orgānu bojājumus. Vesela pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 2 kg baktēriju, kurām ir labvēlīga loma imunitātes, gremošanas un citu dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanā. Nevajadzīga antibiotiku lietošana spēj iznīcināt lielu daudzumu šo vajadzīgo baktēriju. Vienmēr jāatceras, ka mēs nespējam pilnībā izvērtēt šo medikamentu komplekso darbību.

Protams, ja cilvēks ir saslimis ar bakteriālu infekciju, izvairīties no antibiotiku lietošanas nebūs iespējams, taču mēs varam šo zāļu ietekmi samazināt, nelietojot tās bez vajadzības. Pasaules pētījumu vidējie dati liecina, ka antibiotikas bez vajadzības tiek lietotas 30–40 % gadījumu.

SVARĪGI ATCERĒTIES:

  • Antibiotikas neārstē vīrusu infekcijas – uz vīrusiem tās neiedarbojas, tāpēc, slimojot ar vīrusu izraisītu slimību, lietot šīs zāles ir bezjēdzīgi.
  • Lietojot antibiotikas vīrusu izraisītu slimību ārstēšanā, var palielināt citas infekcijas risku, jo tās iznīcina organisma normālo mikrofloru.

Protams, izšķirīgā loma gan antibiotiku izrakstīšanā, gan to lietošanas ilguma noteikšanā ir ārstam. Informētam un izglītotam pacientam būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, kādos gadījumos ārsts izraksta antibiotikas. Vajadzētu arī painteresēties, vai konkrētās zāles ir šaura, vai plaša spektra medikaments. Plaša spektra antibiotikas bieži vien ir daudz dārgākas un vairāk veicina rezistences attīstību, taču farmācijas kompāniju spiediena dēļ ārsti bieži vien izraksta tieši tās. Vienkāršāko bakteriālo slimību ārstēšanai nereti der šaura spektra zāles, kas ir daudz lētākas un vērstas tieši uz konkrētā mikroorganisma iznīcināšanu. Tādos gadījumos dārgās plaša spektra antibiotikas ir nevajadzīga līdzekļu izšķiešana. Diemžēl šīs lētās antibiotikas Latvijā bieži nav pat reģistrētas, jo niecīgās cenas dēļ tās nav nopietns peļņas avots. Taču no starptautiskās pieredzes ir zināmi mehānismi, kā valsts var šajā situācijā iejaukties un palīdzēt.

Citējot obligāti jāatsaucas uz biedrību Veselības projekti Latvijai.