Izglītotam pacientam (Med sense) Veselības projekti Latvijai

Katru gadu miljoniem cilvēku visā pasaulē saslimst ar “saaukstēšanos”. Lai gan nav nekādu klīniskos pētījumos pierādītu farmaceitisko līdzekļu, ar kuriem to varētu izārstēt, neefektīviem līdzekļiem tiek tērēts daudz naudas. 2008. gadā Latvijā saaukstēšanās līdzekļiem tika iztērēts 6 964 451 lats, bet 2009. gada pirmajos 9 mēnešos – 3 834 248 lati! Viena no visneefektīvākajām sastāvdaļām šajos preparātos ir antihistamīna līdzekļi, kurus parasti iekļauj, lai, samazinot gļotādu tūsku, atvieglotu elpošanu. Lai gan antihistamīna līdzekļi ir efektīvi alerģiska rinīta ārstēšanā, daudzos autoritatīvos zinātniskos pētījumos ir atzīts, ka to lietošana saaukstēšanās slimību ārstēšanai ir maz efektīva.

Neviens nevar īsi un vienkārši atbildēt uz jautājumu, cik daudz zāļu ir nepieciešams veselības aprūpei. Katras valsts vajadzības ir atšķirīgas, taču nav šaubu par to, ka dažas zāles ir būtiskākas nekā citas. 1975. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) sāka propagandēt būtisko zāļu koncepciju. Pirmais „Būtisko zāļu saraksts” tika izdots 1977. gadā un ietvēra 250 nepieciešamākās zāles slimību un patoloģisko stāvokļu ārstēšanā. Ideja par to, ka mazāk zāļu dod labāku efektu ārstēšanā, vienlaikus arī palīdzot ietaupīt naudu, ir izturējusi laika pārbaudi. Būtisko zāļu koncepcija ir universāli pielietojama. Arī industriāli attīstītās valstis var gūt labumu no ierobežota zāļu saraksta. Šobrīd P

Sāpes ir viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kāpēc cilvēks meklē medicīnisko palīdzību. Analgētiķi pieder pie visvairāk lietoto zāļu grupas. No bezrecepšu medikamentiem Latvijā vispopulārākais ir ibuprofēns (ibumetīns, ibumaks, irfēns, nurofēns). Piemēram, Latvijā 2008. gadā tika nopirktas 1 626 689 kastītes ibumetīna un 504 359 kastītes paracetamola. Analgētiķu pārmērīgai vai nepareizai lietošanai var būt smagas, dažreiz pat nāvi izraisošas sekas. Uzskatīt, ka bez receptes nopērkamās zāles ir drošas, ir nopietna kļūda. Kombinētajiem analgētiķiem (medikamenti, kuros ir vairāk par vienu aktīvo vielu, piemēram, citramons vai sedalgīns) nav reālu priekšrocību, un tie var būt kaitīgi. Ši

Antibiotikas pieder pie tām zālēm, kurām kopā ar citiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir potenciāli vislielākā ietekme, jo tās spēj īsā laikā izārstēt dzīvību apdraudošas infekciju slimības. Taču jau labi sen ir aktualizējies arī jautājums par pareizu antibiotiku lietošanu un sekām, kas rodas, ja šīs zāles tiek lietotas nepareizi vai bezatbildīgi. Pārāk plašas un nepareizas antibiotiku lietošanas rezultātā neredzēti strauji pieaug baktēriju rezistence pret tām. Tas nozīmē, ka antibiotikas, kas gadu desmitiem ir lietotas konkrētas slimības ārstēšanai, vairs uz baktērijām neiedarbojas un ārstēšanas kurss kļūst neefektīvs. Slimība saasinās, pacienta stāvoklis pasliktinās, un bak

Kontraceptīvi ir līdzekļi, kas palīdz izsargāties no nevēlamas un neplānotas grūtniecības. Tā kā cilvēku vajadzības atšķiras atkarībā no viņu vecuma, seksuālo attiecību biežuma, partneru maiņas un jau esošo pēcnācēju skaita, ir pieejams plašs kontracepcijas līdzekļu klāsts un katrs var izvēlēties sev piemērotāko metodi. Šobrīd pasaulē pieejamie kontracepcijas līdzekļi galvenokārt ir paredzēti sievietēm. Parasti tie tiek lietoti ilgāku laiku, tādēļ nedrīkst bojāt veselību. Izvēloties sev un savam partnerim piemērotāko kontracepcijas līdzekli, ir svarīgi būt informētam par principiem, kā tas darbojas; par pareizu lietošanu; par līdzekļa efektivitāti; par biežāk sastopamajām blakusparādībām u

Caureju izraisošās slimības ir bīstamas bērniem, īpaši zīdaiņiem, jo šajā gadījumā no organisma īsā laika posmā tiek izvadīts dzīvībai nepieciešamais ūdens un minerālvielas. No caureju izraisošām slimībām gada laikā pasaulē mirst apmēram četri miljoni bērnu. Latvijā caureja apmēram 90 % gadījumu rodas no vīrusu izraisītām zarnu infekcijām (vairumā gadījumu tas ir rotavīruss). Jāsaprot, ka caureja ir simptoms, nevis slimība – tas ir ķermeņa dabisks aizsargmehānisms, kura uzdevums ir izvadīt no organisma baktērijas un toksīnus, kas rada traucējumus zarnu traktā. Tāpēc jāārstē ir nevis pati caureja, bet tās radītās bīstamās sekas, proti, dehidratācija jeb ūdens un sāļu zudums organismā. Tā sauc

Trankvilizatorus lieto, lai ārstētu nemieru un bezmiegu, tomēr šie simptomi bieži vien vienkārši atspoguļo personīgās dzīves, savstarpējo attiecību vai sociāli ekonomiskās problēmas. Zāļu lietošana nemedicīnisku traucējumu novēršanai ir diskutējama, sevišķi, ja medikaments var izraisīt atkarību. Patiesībā ir izrādījies, ka jebkuras zāles pret nemieru un bezmiegu – gan senāk lietotie opiāti, gan vēlāk izmantotie bromīdi, hlorāls, barbiturāti un mūsdienu benzodiazepīni – izraisa atkarību. Tomēr šīs zāles pacientam tiek izrakstītas ilgus gadus, it kā šāda riska nemaz nebūtu. Latvijā šo līdzekļu iegādei 2008. gadā tika iztērēti 2 860 110 lati. Problēma ir globāla, tā īpaši skar sievietes un vec

Gan talidomīda, gan DES (dietilstilbestrols, sinestrols) izraisīto traģēdiju dēļ pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugusi pārliecība par zāļu un ķimikāliju kaitīgo iedarbību uz augli. Talidomīdu sāka lietot 1957. gadā, lai mazinātu grūtniecības toksikozi. Četru gadu laikā Eiropā vien piedzima 10 000 bērnu ar fokomēliju, (iedzimta patoloģija – bērnam roku un kāju vietā ir tikai stumbenīši). Pēc četriem gadiem pētnieki saprata, ka šo defektu izraisa medikaments, ko grūtnieces lietojušas pret nelabo dūšu. Šīs traģēdijas dēļ tika izveidota PVO Starptautiskā zāļu monitoringa programma. Grūtniecības saglabāšanai no 1939. gada līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem (bijušajā PSRS – pat līdz 90. gadu beigām)

Starpība starp zālēm un citiem patēriņa produktiem ir tāda, ka, pērkot zāles, patērētājiem nav skaidru kritēriju, pēc kuriem novērtēt šī produkta kvalitāti un lietderīgumu. Izvēle lielā mērā tiek uzticēta citiem cilvēkiem: valdības pārstāvjiem, kuri atbild par kvalitātes kontroli, un veselības aprūpes darbiniekiem, kuri gan kolektīvi, gan individuāli ir atbildīgi par zāļu labuma/riska novērtējumu un izvēli. Neatkarīgi no tā, vai patērētāji maksā par zālēm tieši vai netieši (ar valsts vai privāto veselības apdrošināšanas organizāciju starpniecību), viņi tirgu nekontrolē. Visās pasaules valstīs – gan bagātajās, gan nabadzīgajās – pareiza zāļu lietošana ir atkarīga no četriem „spēlētājiem”: pa

Fragments no Staņislava Marijanoviča grāmatas "Mazie mājas briesmonīši"