Pretcaurejas līdzekļi bērniem Veselības projekti Latvijai

Pretcaurejas līdzekļi bērniem

Caureju izraisošās slimības ir bīstamas bērniem, īpaši zīdaiņiem, jo šajā gadījumā no organisma īsā laika posmā tiek izvadīts dzīvībai nepieciešamais ūdens un minerālvielas. No caureju izraisošām slimībām gada laikā pasaulē mirst apmēram četri miljoni bērnu. Latvijā caureja apmēram 90 % gadījumu rodas no vīrusu izraisītām zarnu infekcijām (vairumā gadījumu tas ir rotavīruss).

Jāsaprot, ka caureja ir simptoms, nevis slimība – tas ir ķermeņa dabisks aizsargmehānisms, kura uzdevums ir izvadīt no organisma baktērijas un toksīnus, kas rada traucējumus zarnu traktā. Tāpēc jāārstē ir nevis pati caureja, bet tās radītās bīstamās sekas, proti, dehidratācija jeb ūdens un sāļu zudums organismā. Tā saucamās pretcaurejas zāles labākajā gadījumā ir neefektīvas un tikai uz laiku novērš saslimšanas simptomus, bet sliktākajā gadījumā – bīstamas dzīvībai, jo, apturot vēdera izeju, tās veicina organisma intoksikāciju.

Vienkārša un efektīva ārstēšana caurejas gadījumos ir tā saucamā orālā (mutes) rehidratācijas terapija (ORT) kopā ar biežu barošanu. Mājas apstākļos šo terapiju iespējams veikt, sajaucot aptiekās nopērkamo minerālvielu šķīdumu (rehidronu) ar ūdeni un pa malciņam dodot to slimniekam. Lai gan ORT efektivitāte, novēršot un ārstējot dehidratāciju akūtas neasiņojošas caurejas gadījumā (ieskaitot holēru), ir nepārspēta, farmaceitiskā industrija iegulda milzu pūles dažādu “pretcaurejas” zāļu ražošanā un reklamēšanā. PVO uzskata, ka pašlaik nav pieejamas zāles, kas droši un efektīvi apturētu caureju.

Caurejas ārstēšanai visplašāk kļūdaini pielieto šādas zāļu grupas:

  • zāles, kas bremzē zarnu darbību un aizkavē to iztukšošanos;
  • pretmikrobu līdzekļus (antibiotikas);
  • adsorbentus.

Zāles, kas aizkavē zarnu iztukšošanos (loperamīds (Imodium) un difenoksalāts), darbojas, lai apturētu simptomu – caureju. Tās palēnina zarnu darbību. PVO norāda, ka šiem līdzekļiem nav nekādas nozīmes caurejas ārstēšanā bērniem un tie var būt kaitīgi, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem. Tie var būt bīstami un, nepareizi lietoti, izraisīt nāvi zīdaiņiem.

Antibiotikas nedrīkst ikdienā lietot caurejas ārstēšanai, jo pret lielāko daļu organismu, kas izraisa caureju, tās ir neefektīvas. Caureju visbiežāk izraisa vīrusi, bet antibiotikas pret tiem necīnās (tās ārstē bakteriālas slimības). Dažiem cilvēkiem antibiotikas tikai paildzina slimošanas laiku, jo to lietošana nevietā var paaugstināt baktēriju izturību pret antibiotikām. Antibiotiku lietošana caurejas gadījumā drīkst uzsākt tikai tad, kad ir noskaidrots tās izraisītājs, un to nekādā gadījumā nevajadzētu darīt bez mediķa padoma.

Adsorbenti (kaolīns (Smecta), aktīvā ogle un atapulgīts) saistās ar toksīniem un baktērijām. Teorētiski tiem būtu jāpalīdz atindēt zarnu traktu, taču klīniskā pieredze rāda, ka šo līdzekļu efektivitāte bieži ir apšaubāma un tie nav sevišķi noderīgi akūtas caurejas ārstēšanai. Zarnu traktā tie piesaista indīgas vielas, taču vienlaikus – arī citas zāles.