Mūsu pētījumi Veselības projekti Latvijai

Mūsu pētījumi

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumiem saaukstēšanās slimību gadījumos

29.03.2010

Medikamentu racionāla lietošana - pacientam piemēroti medikamenti, atbilstošās devās, pareizā laikā, par iespējami zemāko cenu, ir viena no PVO Medicīnas stratēģijā 2008 - 2013 noteiktajām prioritātēm.

Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par medikamentu lietošanas paradumiem saaukstēšanās slimību gadījumos, kuros tiktu analizēti informācijas par medikamentiem gūšanas avoti, atsevišķu medikamentu grupu lietošana, dažādu medikamentu grupu vienlaicīga lietošana, kā arī iedzīvotāju vērtējums par pieejamās informācijas kvalitāti.

Pētījums par medikamentu lietošanas paradumiem ir nepieciešams, lai noskaidrotu problēmas šajā jomā, kā arī veidotu zāļu racionālas lietošanas veicināšanas programmas. Ir svarīgi saprast, cik racionāli ir iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumi, cik lielā mērā ārstēšanas metodes un medikamentu izvēli ietekmē ārsts, un cik lielā mērā – citi informācijas avoti.

Pētījuma mērķis

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas medikamentu grupas Latvijas iedzīvotāji lieto saaukstēšanās slimību ārstēšanā un kur gūst informāciju par medikamentiem.

Pētījuma metodes un norise

Pētījums tika veikts Latvijā no 2009.gada oktobra līdz decembrim kvantitatīvas aptaujas veidā. Tika aptaujāti 1700 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no kuriem 851 atbilda pētījuma mērķa grupai, jo pēdējo 3 mēnešu laikā bija slimojuši ar saaukstēšanās saslimšanām, kā arī 330 respondentiem, kuru bērni pēdējo triju mēnešu laikā bija slimojuši ar saaukstēšanās saslimšanām. Anketēšana tika veikta sadarbībā ar SIA „TNS Latvija”. Datu analīzi veica Ieva Salmane - Kuļikovska, Signe Mežinska, RSU Sociālo zinātņu doktorantūra, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. Ritmu Runguli.

Pētījuma rezultāti

Lai gan lielākā daļa respondentu uzskata, ka informāciju par medikamentiem parasti gūst no ārsta (61,4%), pētījuma dati liecina, ka pēdējā saslimšanas reizē pieaugušie respondenti visbiežāk (45,2%) bija konsultējušies ar radiem, draugiem, paziņām, t.i., ar cilvēkiem bez medicīniskas izglītības. Internets, medikamentu apraksti un farmaceits kā konsultāciju avoti ieņem otro un trešo vietu, bet ģimenes ārsts - tikai ceturto. Ar medicīnas māsu konsultējušies vismazāk respondentu - tikai 7,4%. Konsultējoties par bērnu slimībām, svarīgākais informācijas avots bija ģimenes ārsts, speciālists, ārsta palīgs (medicīnas darbinieks) - 71,8% gadījumos.

Medikamentus, kas mazina deguna tūsku iesnu gadījumos un, lietoti ilgāk kā 3-5 dienas, var izraisīt nopietnas blakusparādības (Nodryl, Olynth, Otrivin, Rinodekss, Vibrocil, Xymelin, u.c.) Piezīme: šajā kategorijā netiek iekļauti homeopātiski preparāti, uztura bagātinātāji, vitamīni, kā arī tautas medicīnas līdzekļi.), bija lietojuši 31,5% pieaugušo, kā arī 45,5% bērnu. Analizējot bērnu grupu vecumā 0-6 g., noskaidrojās, ka deguna tūsku mazinošo medikamentu grupa bija otrā izplatītākā aiz pretsāpju un pretdrudža medikamentiem (Aspirin, Coldrex, Fervex, Ibumetin, Irfen, Nurofen, Nimesil, Panadol, u.c.), kas tika lietota 52,2% gadījumos.

Antibiotikas, ārstējot saaukstēšanās un vīrusu izraisītas saslimšanas, netika plaši izmantotas pieaugušo saslimšanas gadījumos (9,9%), tomēr, ārstējot bērnus vecuma grupā 0- 6 g., antibiotikas tika lietotas 24,6% gadījumos.

No tiem respondentiem, kuri bija lietojuši medikamentus, gandrīz trešā daļa (28,5%) pieaugušo, kā arī 43,7% bērnu pēdējās saslimšanas sakarā bija lietojuši trīs un vairāk dažādas medikamentu grupas (medikamenti pret kakla sāpēm, pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, deguna tūsku mazinoši līdzekļi, pretklepus medikamenti, pretvīrusu un pretgripas medikamenti, antibiotikas). Pastāv iespēja, ka katras grupas ietvaros tika lietots vairāk par vienu šīs grupas medikamentu.

Analizējot datus par medikamentu lietošanas informācijas (medikamentu savstarpējā saderība, blakusparādības, kontrindikācijas) ievērošanu, redzams, ka samērā lielai daļai respondentu nav pietiekamas izpratnes par šiem jēdzieniem. Piemēram, attiecībā uz medikamentu savstarpējo saderību, 15,4% pieaugušo, bērnu gadījumos - 10,4% no vecākiem sniedza atbildi „grūti pateikt”.

Plašsaziņas līdzekļiem (internets, TV, prese, radio) kā informācijas avotam par medikamentiem, ir liela nozīme - tos izmantojuši 68,4% respondentu.

Tikai 19,7% respondentu uzskata, ka Latvijā ir pietiekoši daudz iespēju gūt neatkarīgu un nekomerciālu informāciju par medikamentiem, kas paredzēti saaukstēšanās slimību ārstēšanai, bet 59,9% uzskata, ka neatkarīga informācija pieejama daļēji vai nav pieejama.

Secinājumi

  • Liela daļa iedzīvotāju lēmumus par ārstēšanos saaukstēšanās slimību gadījumos pieņem, balstoties uz plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju. Tādēļ, lai veicinātu saprātīgu medikamentu lietošanu, būtu svarīgi nodrošināt pieeju neatkarīgai, labi saprotamai un nekomerciālai informācijai par medikamentiem.
  • Izstrādājot pretsaaukstēšanās medikamentu racionālas lietošanas veicināšanas programmu Latvijā, īpaši būtu jāpievērš uzmanība:

- antibiotiku lietošanai saaukstēšanās slimību gadījumos bērniem,
- medikamentu, kas mazina deguna tūsku, lietošanai pirmsskolas vecuma bērniem,
- vairāku medikamentu grupu vienlaicīgas lietošanas radītajām problēmām.

  • Informējot iedzīvotājus par saprātīgu medikamentu lietošanu, jāpievērš īpaša uzmanība medikamentu savstarpējās savienojamības un kontrindikāciju ievērošanas problēmām.
  • Medicīnas māsu loma pacientu informēšanā ir salīdzinoši neliela, tādēļ šīs lomas palielināšana būtu nozīmīgs atbalsts ģimenes ārstiem.
  • Tā kā pašārstēšanās gadījumos tiek izmantoti bezrecepšu medikamenti, farmaceitam kā padomdevējam saaukstēšanās saslimšanu gadījumos ir svarīga loma, tādēļ nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp ārstu un farmaceitu, lai izvairītos, piemēram, no savstarpēji nesaderīgu medikamentu lietošanas, devu pārsniegšanas, u.c.

Pētījuma "Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanas paradumi saaukstēšanās slimību gadījumos ziņojums